| |
[Oct. 28th, 2019|10:32 pm] |
nācām mājās no lielās pastaigas, skatos pa Melnsila ielu pretī nāk zigzagā skrienošs cilvēks. paspēju nodomāt, ka tik Zo neieinteresē, un viņš nepiesienas.
pienāk tuvāk. un! pārsteigums!
pirmkārt, par skrienošu es viņu nosaucu tāpēc, ka tikai sasniegtais inerces ātrums neļāva šī cilvēka kājām saļodzīties un salocīties līdz neatlocīšanai turpat uz vietas.
otrkārt, a zigzagā - nu kā jau kārtīgi spirtiņā mērcētai miesai.
treškārt, a persona - neviens cits kā vienas no manas augstskolas bijušajiem vadītājiem - lka siliņš. interesanti. bijis vai nu ļoti labs, vai ļoti garlaicīgs pārtījs kā rādās.
vēl tagad degunā jūtu nedaudz to spirta un acetona smaku, kas iesita nāsī. |
|
|