| |
[22. Apr 2011|15:17] |
Viens no maniem visu laiku vismīļākajiem mirkļiem ir, kad šogad aprīlī Amsterdamas četrzvaigžņu viesnīcā, kur virs gultas karājās glezna
ar tulpēm, es guļu uz sāniem ar acīm ciet pagriezusies pret gultas biedru, bet vēl neaizmigusi, un tad es ļoti lēnītēm smaidot atveru acis. |
|
|
