| Sleepless longnight |
[25. Maijs 2009|17:00] |
| [ | Current Music |
| | the Brian Jonestown Massacre - Sue | ] |
Tā bija pēdējā frāze, ko izlasīju Sandras dienasgrāmatā. Pulkstenis mirgoja pieci no rīta, un gaiss ārā smaržoja pēc vasaras nometnēm Zviedrijā deviņdesmito gadu beigās. Atgriezos gultā, lai beidzot piebeigt "Miglu" un Četam Beikeram liktu trīs reizes atkārtot savu Let's Get Lost repertuāru. Iemigu ap pusseptiņiem no rīta. Miega tēja vairs uz mani neiedarbojas, un tas ir nedaudz skumji.
Neliela pseidointelektuāļu atkāpe:
Runājot par Migela Unamuno "Miglu", pats romīns man likās gana pliekams, bet pielikumi beigās manā piezīmju blociņā aizņēma veselu lapas pusi ar citātiem. Visvairāk smējos par "Ticēt nejaušībai, nozīmē ticēt providencei. Nejaušība un providence ir viens un tas pats". Vēl tur bija lieliski citāti par politiku un muļķiem un heavy intellectual mākslas lomas analīze: "Mākslas atbrīvojošā daba slēpjas tajā, ka tā liek cilvēkam apšaubīt paša eksistenci". Nevaru sagaitīt, kad atvēršu Kortaasaru vai Eko. Visticamāk Eko.
Un vēl visām ambiciozajām dāmām: "The woman who runs will never lack followers" (Ashley Dukes) |
|
|
| Dzīve |
[25. Maijs 2009|17:11] |
| [ | Current Music |
| | Bob Dylan - Hurricane | ] |
Pirmais akadēmiskais gads šeit ir bijis lielisks. Esmu kārtīgi sākusi klausīties Dilanu un Koenu, Sonic Youth, Black Rebel Motorcycle Club, Bauhaus (haha) un Mason Jennings un mīlēt Wilco (Yenkee Hotel Foxtrot noteikti pievienojas maniem visu laiku mīļākajiem albumiem). Māku runāt angliski nedaudz labāk un nekautrējos dungot dziesmas angļu valodā publikā. Rakstu akadēmiskas poēmas/repa rīmes, mētāju jokus, lasu zēniem vakara pasaciņas un jā, esmu nodibinājusi grupu. |
|
|