| Panika |
28. Jun 2009|22:26 |
|
Nu, vot, skumjas un satraukums pēkšņi man aptinās ap kaklu kā tāda pretīga, griezīga ādas siksnas, kas savelkas ciešāk un ciešāk. Es atkal nevaru iemigt. Uz aizkariem garas, tumšas logu rūtis. Izskatās pēc restēm. Uz sienas pāris blāvas gaismas svītras. Dilans kaut ko gauduļo. Es zīmēju shēmas. Jābūt viltīgai un izveicīgai – viss labi jāsaplāno, kamēr vēl nav par vēlu. Smēķēju pēdējo cigareti kailām krūtīm, sarauktu pieri un pidžamas biksēs sēžot. Vēl pirms pāris stundām es laimīgi domāju, kā strādāšu tur un tur, naudas pietiks visam, būs tikšanās ar interesantiem zēniem un citi nenozīmīgi nieki. Tagad man ne grāmatas negribas lasīt, ne filmas skatīties. Dilans kaitina nedaudz un gribas klausīties Homesick, Catsick, Countrysick. Labi, es varu negulēt, no rīta aiziet paskriet un par, cerams, pārskaitīto naudu piezvanīt tētim un pastāstīt par pēkšņi uznākušo panikas lēkmi. Visu polaroid filmu izbildēšu uz savu kaķi skatoties. |
|