|
19. Sep 2008|01:31 |
Es Tomam uzdevu visai līdzīgu jautājumu. Pat snobu filmu žurnāls Little White Lies savā recenzijā raksta, ka tas nekas, ja tu nespēj savilkt kopā tos divus stāstus vai nesaproti to simbolismu. Tas liek domāt, ka pat pieredzējuši filmu frīki atstāj šo jautājumu retorisku. Es, protams, varētu kaut kā brutāli reducēt un kaut kā to definēt (atslēgas vārds iepsējams būtu "ticība"), bet man labāk patīk palikt pie domas, ka abi šie stāsti viens otru lieliski papildina sajūtu līmenī, tajā, cik tie ir absurdi un ikdienišķi vienlaikus.
Viņas tiešām visas nositās?
Vislabāk man patika tas, ka tā mani pamatīgi pārsteidza - biju gatavojusies uz viduvēju indie filmu ar mazliet ikdienai neraksturīgu sižetu. Uz kaut ko kā Lars and the Real girl, bet tā narkotiku poēzija, kas lielākoties panākta personāžu eklektiskums ( Djego Luna spēlē Maiku Džeksonu, Skotijā satiekas kaut kāda random slavenību izlase, kas nebūt nav pirmās piecpadsmit, kas jebkuram ienkātu prātā) , mūzika un kadri (!!!). Un kāpēc aitas bija jādedzina? Šī filma ir kā frāze no the Darjeeling Limited - "Labāk paklusēsim. Mēs labāk saprotamies klusumā." |
|