| Bara instinkts, piemēram & piedevām |
22. Jul 2008|00:15 |
|
Ja godīgi, tad pozitīvais festivāls bija tieši tāds, lai to pavadītu vieglā alkohola reibumā. Nešaubos, ja tā nebūtu, man ne tikai Travis un Gustavo liktos ļoti garlaicīgi, bet arī visi sastaptie cilvēki (vai vismaz lielākā daļa) un sarunas ar tiem. Piemēram, neatceros, kad pēdējo reizi ar Kašmaru būtu runājusi tik sirsnīgi. Piedevām ik reiz, ka festivāls draudēja atsūtīt telegrammu ar nepatīkamiem ilgtermiņa jaunumiem, tā festivālbiedri un dzērieni mērenās devās to iegrieza pavisma jaukā un jaunā komunikācijas virāžā. Vienīgais, kas mani skumdina, ka īsti nespēju izšķirt, kam, ko teicu un ko apsolīju. Piemēram, sarunu biedrs, kam es stāstīju par Uldi un asfaltu, kas nāk virsū, ir kļuvis par mainīgu lielumu. Vēl arī tas, ka neredzēju teātri un daudzsološākā jaunā Latvijas dzejnieka uzstāšanos. Starpcitu esmu pārliecināta, ka viņš vāc detaļas lieliskam stāstam. |
|