krāsainās pasakas

gribējās kādu labu kubiešu radio, bet pašreizējais vairāk velk uz bēru noskaņojumu, liekas tas čalis pa klavierēm ar kājām staigā.
redzēju atkal kaut kādu murgainu sapni par baseinu omes dzīvoklī (Ķengarags, 8.stāvs) un jūgendstila mēbelēm, arī sapņi paliek aizvien dīvaināki.

nevaru sagaidīt kad ievāksies Dincis - jau tagad ir sajūta ka tas būs tieši tas kas vajadzīgs :)

angļu klasikas lasīšana ir atstājusi sekas - pēdējais monitoringa atskaites tulkojums mammasprāt izklausoties stipri savādāks nekā iepriekšējie. nu jā, 19. gs lietoja daudz vairāk vārdu lai pateiktu to pašu, ko mēs šodien esam pasakam vienkāršā nepaplašinātā teikumā.