krāsainās pasakas
liekvārdība vai smalkais stils?:
Jaunākais | Arhivētais | Draugi | Par sevi | Previous Entry | Next Entry

14. Aprīlis 2010

liekvārdība vai smalkais stils? @ 20:14

Skan:: Imants Kalniņš

angļu klasikas lasīšana ir atstājusi sekas - pēdējais monitoringa atskaites tulkojums mammasprāt izklausoties stipri savādāks nekā iepriekšējie. nu jā, 19. gs lietoja daudz vairāk vārdu lai pateiktu to pašu, ko mēs šodien esam pasakam vienkāršā nepaplašinātā teikumā.
 
 |  | Add to Memories  | Tell A Friend

Comments

 
(ir doma)
[User Picture Icon]
From:[info]koko
Date: 15. Aprīlis 2010 - 09:17
(Link)
Pilnīgi piekrītu, jūsu gaišība! Agrākos laikos, kas atšķīrās ar lielāku pieklājību un cieņu, bet tajā pašā laikā arī ar nežēlību pret citu kārtu cilvēkiem un dzīvniekiem, cilvēki mēdza runāt daudz skaistāk. Protams, angļu klasikas savārstījumu lasīšana piespiež domāt šajā senajā un jau nedaudz aizmirsties sākušajā runas manierē, taču iesaku palasīt vēl arī krievu klasiku, kur daiļrunība sit daudz augstāku vilni un lasītpatika ierauj sevī kā atvars ierauj nabaga slīkoni, kuru mēģina nelaist vaļā līdz pat mūža galam.
Tāda jau nu ir tā mūsu mainīgā dzīve.
Protams, ja grib vienkārši ūdeņainus dabas aprakstus, tad var palasīt pašmāju dižās galvas - brāļus kaudzītes - ar savu garadarbu "Mērnieku laiki", kas patiesi dziļi iespiežas atmiņā ar pamatīgu liekvārdību.
[User Picture Icon]
From:[info]piixtulis
Date: 15. Aprīlis 2010 - 11:25
(Link)
Dārgo ser, jūsu daiļrunīgā komentāru rakstīšanas maniere kā vienmēr ir patiesi trāpīga un inteliģenta, tāpat arī jūsu ieteikums brīvo laiku veltīt krievu klasikas pērļu iepazīšanai. Varbūt jums ir kāds īpašs ieteikums, kuram dižgaram sākumā varētu pievērsties?
[User Picture Icon]
From:[info]koko
Date: 15. Aprīlis 2010 - 11:48
(Link)
Es domāju, ka Jums, mana dārgā, būtu jāsāk ar grāfa L.N. Tolstova (Лев Николаевич Толстой) daiļradi un, kā pirmo, būtu jāizlasa tādu klasikas šedevru kā "Karš un miers" (Война и мир), protams, obligāti jālasa būtu originālvalodā, lai spētu izbaudīt krievu literārās valodas sulīgumu un burvību.
Protams, ja gribās aizrauties ar vēl sirdi plosošāku klasiku, tad noteikti būtu krieviski jāizlasa A. S. Puškina sarakstīto romānu dzejā "Евгений Онегин", kuru labi audzināts un skolots cilvēks spēj citēt tumšā naktī, krācot zem segas. Un kas pats labākais, šo darbu visiem pieejamu var lasīt tiešsaitē plašajā tīmeklī - http://ru.wikisource.org/wiki/%D0%95%D0%B2%D0%B3%D0%B5%D0%BD%D0%B8%D0%B9_%D0%9E%D0%BD%D0%B5%D0%B3%D0%B8%D0%BD_(%D0%9F%D1%83%D1%88%D0%BA%D0%B8%D0%BD)
Ko tur daudz teikt, jūtu, ka Jūs, mana dārgā, vismaz uz kādu laiku pazudīsiet krievu klasikas skāvienos un sapņosiet par vīriešiem, kas sieviešu dēļ nebaidās ne no uguns, ne no ūdens, ne dievu dusmām un pat ne no sievasmātēm.