Man prieks par tavu paļāvību. Es zinu, ka viss būs labi. Arī ar tavu PC.Man šorīt Gars atklāja vienu patiesību. Mērķis nav plāksnīte ar vairākiem apļiem. Mērķis ir pilsēta kalnā. Visu laiku jāpatur acīs un jāiet uz to, bet jāpaļaujas, ka Dievs vedīs pa vislabāko (ne vienmēr vistaisnāko)ceļu. Tajā ir daudz pieturas un ceļš vienmēr ir garāks kā mums sākumā šķiet. Reizēm Dievs liek mums kādā pieturā uzkavēties, lai atpūšamies un stiprināmies. Varbūt tu esi šobrīd tādā pieturā, kur pārbauda un stiprina tavu pacietību. Tad jāpagaida līdz Tēvs tevi aicinās soļot tālāk. Kad ceļš būs sakārtots un tu būsi gatava, tu pa to varēsi iet, ka kājas pie akmens nepiedauzīsies. Lai Dievs tevi svētī un vada, lai Tēva roka vienmēr pār tevi!

Paldies par tavam aizlugshanam! Gribu tev lugt, lai tu aizludz par 15. oktobri, kad mes rikosim jaunieshu vakaru, tas bus versts uz nekristieshiem, kad aicinasim tieshi vinjus! Lai Dievs sagatavo musu sirdis, lai sagatavo ar to cilveku sirdis, kuri atnaks, bet lai viss notiek pec Dieva plana!

Esmu ar tevi un lūgšu, lai jums viss izdodas. Vēlāk nosūtišu tev vēstulīti ar savu liecību (ja nebūs pārāk daudz darba) uz e-pastu. Ja Dievs mums ir devis spārnus, tad mums jāpaceļ lidojumā arī citi. Šobrīd es tieši tā jūtos. Zinu, ka būs kritieni un pārbaudījumi, bet tas nedrīkst traucēt izjust lidojuma burvību. Es mīlu visu pasauli, mīlu draugus un arī savus ienaidniekus, jo Dievs viņus lieto manā labā, lai es ieraugu savas vājās vietas. Slava Dievam!

es sanjemu tavu e-pastu ar pielikumu, tik vel neizlasiju...
es taisu flaierishus, ko varetu dot jaunieshiem, es tev nosutishu, varbut redzi, ko vajadzetu palabot...