Tas Kungs ir mans Gans

Lūgšanu nakts Rīga 2
2/28/09 01:14 pm
Es tik ļoti gaidīju šo lūgšanu nakti, gavēju, lūdzu, domāju...
Viss sanāca savādāk!

Ar mācītāju Mildu, mēs bijām katru vakar lūgšanās vienā un tajā pašā laikā, tas bija tik forši!
Mēs sarunājām programmu, bet viņa kaut kā uzticējās man un visu atstāja manās rokās, es tikai pastāstīju kas un kā būs... Patiesībā tas mani pārsteidza, jo viņai pašai patīk visu vadīt un kontrolēt.
Vienīgi mums bija problēma ar slavēšanu, jo tikai iesākumā bijam, kas spēlē, bet patiesībā Dievs pats spēlēja mūziku! :)
Bija sarunāts, ka es teikšu kādu liecības vārdu, kādu runu par personīgām attiecībām ar Dievu, man sirdī tuvs bija Daniēls, gribēju par to stāstīt, bet līdz ceturtdienas vakaram es vēl tā konkrēti nezināju, ko man runāt, domāju rīt no rīta, jo biju ļoti nogurusi un neko negribējās domāt. Bet tajā rītā es pamodos no sapņa: Es pastaigājos it kā gar jūras malu, kur ir blakus pļava, bet tajā pļavā ir pilns ar cilvēku sūdiem un nenormāli smird, pat savā sapnī to varēju sajust! Es domāju drausmas, kā tā var. Man diezgan tuvu gāja kāda sieviete ar 2 bērniem. Viņa tiem teica, mēs jau esam labi, mēs jau šeit nekakājam, mēs jau paejam tālāk, to jau neviens neredz. Man bija jāuzmanās, kur lieku kāju. Atnākot mājās, omīte man bija nolikusi tīru, baltu dvieli, es tā paceļu dvieli, tiešām smaržo pēc svaiguma. Bet nu es savā prātā domāju, bet nu mans vakardienas dvielis jau arī bija ok, man taču nevajadzēja jaunu, es varēju iztikt ar veco.
Kad pamodod, es biju pārsteigta par šo sapni un es jautāju Dievam, ko tas nozīmē. Dievs deva man atbildi. Mūsu darbi Dieva priekšā smird, mēs smirdam Dieva priekšā! Lai gan mēs to noslēpjam no cilvēku acīm, bet smaka tik un tā izplatās un mēs smirdam Dieva priekšā, mūsu grēki smird! Es nekad to tā nebiju iedomājusies... bet es smirdu katru dienu, katru dienu mēs svīstam un mums ir vajadzīga duša, mums ir katru dienu vajadzīgs dvielis, Dieva žēlastība, ka mēs nevis smirdam, bet smaržojam. Dievs vēlas mūs darīt par Kristus saldo smaržu, Viņam tīkamu upuri. Tikai caur Jēzus Kristus krustu mēs kļūstam tīri, Viņa dārgajām asinīm, wauw, tas man bija tāds milzīgs atklājums. Es negribu smirdēt, bet es gribu smaržot Dieva priekšā, kā brīnišķīgs zieds. Nu tā bija tā galvenā doma, runājot, Dievs man vēl deva citus vārdus....
Patiesībā sanāca tā, ka mācītāja bija ceturtdienas vakaru apslimusi un viņa uzticāja man visu vadīt, lai gan man tas īpaši nepatīk, es labāk uzticu to kādam citam, bet šoreiz tas bija jādara man. Mēs daudz nebijām, bet tajā visā bija tāds Dieva miers, to grūti izteikt, bet bija tik labi. Personīgais laiks ar Dievu, kas bija 1 stunda, es nezinu, kur tas laiks pagāja, tā stunda vienkārši izgaisa...
Bija laiks kad es lūdzu par pilsētām, draudzēm un valsti, ka man sirds lūza. Man likās, ka Jēzus raud par Latviju, Rīgu, tā pat kā par Jeruzalemi... Viņš grib glābt, Viņš grib pamodināt aizmigušos, Viņam rūp katrs un mīl visus vienādi! Dievs ir taisns!
Mācītājai Mildai vakar bija jubileja 84 gadi un viņa teica, ka šī viņai ir bijusi visskaistākā dzimšanas diena, ko viņa pavadījusi lūgšanās, slavēšanā, pateicībās kopā ar citiem! Viņa tiešām staroja.
Kristīne saka, ka es trīs nedēļu laikā esmu pārvērtusies, jo viņai bija jābrauc apkārt visur. Viņa saka, ka es starojot. Jā, jo man ir mans Jēzus! Es gribu smaržot Dieva priekšā!
0 comments Leave a comment