- 2/27/07 12:43 pm
- 1) es izskiezu laiku nelietderigi...
2) pardeveji sanem lielaku algu neka man te smadzenes & nervus bendejot... vai tad ir verts mocities?
3) es vairs neieveroju savu planu, ko biju uzrakstijusi...
4) gavet ir gruti...
5) es ilgojos, bet pati neko nedaru lietas laba, lai ilgas klutu par istenibu...
6) Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm; zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu! /Sal. pam. 11:9/ - 3 commentsLeave a comment
- 2/27/07 01:11 pm
-
Birjuza
Par 2. punktu tev reiz rakstīju.
Par 4. - no kā tad tu esi atteikusies, ka tik grūti? Es ēdu šobrīd tikai augu valts izcelsmes produktus, un man ir nepiedienīgi viegli. Pat tad, kad nevarēja ne vārīt ne cept, bija viegli. Tīri vai gribētos, lai man ir grūtāk. - Reply
- 2/27/07 04:13 pm
-
ne no ediena es atsakos, bet no ta, bez ka es kaut ka nevaru tomer iztikt... domaju, nav problemu, tik loti jau man nav vajadzigs tas, bet nu tomer, laikam parak liela nozime man tam ir bijusi...
- Reply