|
[01 Mar 2018|05:10pm] |
būtu jākrāmē soma,bet negribas krāmēties, gribas skatīties uz sniegu un slinkot.
visa kustība šķietami uz salas apstājusies, briti nesaprot kas ir sniegs un ko ar to darīt.
bet latvietim jau vienalga, latvietim balta zeme ir laime un tīrība.
guļ daba, guļ klusa un pavisam drīz tās daiļums plauks un sildīs sirdis.
guli daba, atgūsti spēkus un nāc stiprināt mani.
|
|
|
[11 Jan 2018|03:58pm] |
gribas tīrīt.
attīrīt, iztīrīt, notīrīt.
tie putekļi sakrājušies kilometru garumā, plaušas pilnas un smagi cilājas elpojot.
|
|
|
[04 Jan 2018|11:37pm] |
zini to jauna plānotāja eksaitmentu?
jap.ir.
|
|
|
[28 Dec 2017|02:11am] |
|
prāts iekāpis kastē,nav īsti vēlme pacelt kājas un izkāpt ārā.
|
|
|
[01 Dec 2017|03:39pm] |
ēpastā sēž maza, trekna koncerta biļetīte kas manai sirsniņai liek lēkāt kā sienāzim uz trampolīna.
Jūnij, tu būsi skaists, jo tu man ļausi skatīt Patti Smith.
jo ja pats sevi nepalutināsi kurš tad?
|
|
|
[23 Oct 2017|04:17pm] |
|
Kaktusi un grāmatas-tie mani mājas kompanjoni.
|
|
|
[21 Oct 2017|04:01pm] |
|
gribētos gulēt uz kreisā sāna, bet nevar jau darīt visu ko gribas.
|
|
|
[20 Oct 2017|02:21pm] |
ir ko teikt,bet nav ko teikt.
ir kam teikt, bet nav kam teikt.
tāds mūžīgais aplis no kā ārā nevar tikt, vai negribas tikt, vai nemāku tikt.
nezinu kā ir.
|
|
|
[24 Jul 2017|01:18pm] |
|
gribas mājās, bet kur ir mājas?
|
|
|
[13 Jun 2017|02:29am] |
dvēsele raud, bet ko tur vairs. katra asara būs piliens dzīvības jauniem ziediem.
ir laiks rūpēties par sevi pat tad ja pasaule zem kājām brūk.
un pie visa jau vainīga tik es pati, nav ko tur taisnoties vai pirkstus rādīt.
|
|
|
[06 Jun 2017|10:44pm] |
tad kad visvairāk ko teikt tad vārdi slēpjas kā fejas.
un tagad sirds kliedz.sirds smaga, jūtami smaga, bet nav kam izkratīt.
viss kas manis celts bija sabrucis un sapuvis. visi kas manis mīlēti bijuši aizdzīti prom.
nav jau attaisnojumu un iemeslu, ir tikai savtīga izolācija un pasīznīcinošs pašlepnums. bet nav jau par ko lepoties.
uzvilkt bikses kājās un iziet no mājas ir sasniegums.dienas sastāv no smadzeņu degredācijas un sevis noniecināšanas.
mati nemazgāti četras dienas, kaudze drēbju aizņem guļamistabas stūri un dīvāns pilns cerību iesākt ko jaunu. bet nekas nepadodas.nekam spēka nav.nekam pietiekami laba neesmu.
ir grūti kad sirds kliedz pēc silta pleca,bet nav pleca uz kā atspiesties.
vai tas mainīsies?
nē, es turpināšu sēdēt uz savas dirsas un ienīst sevi, un to cik ļoti waste of space es esmu kļuvusi.turpināšu aizpildīt dienas ar tukšu informāciju.turpināšu notrulināt prātu.turpināšu justies apbižota un vainīga pie visa.turpināšu tīt to kamolu kas kaklā dzīvo līdz pienāks diena kad tas uzsprāgs un palikšu bez galvas.
tā būs laba diena.
tā būs diena kad sirds vairs nekliegs.
|
|
|
[22 Apr 2017|07:42pm] |
|
gribas mammu.
|
|
|
[15 Jan 2017|01:33pm] |
|
ir kafija. ir dziesma. ir bittersweet.
puse dzīves pazūd vilcienos. vilcienos, kas atņem liesmiņu acīs; vilcienos, kas mīļo sejas padara miglainas un svešas; vilciens, kas zog mieru.
bet ir kafija.
nav miega, bet ir kafija un čupiņa tablešu.
ķermenis to vien grib kā miegu un sauli, bet tās ir lietas no kā esmu atteikusies. un kā dēļ?
nekā. tukšuma. klusuma.
pusi dzīves pavadu glābjt grimstošu kuģi un skumstot pēc tiem kuru smiekli izgaismo manas dienas.
bet ir kafija.
ir dziesma.
ir beidzot sākts izsūkt to indi, kas sirdī sakrājusies bija. nav vairs enerģija spēlēt muļķa lomu.
nekam vairs nav enerģija.
bet ir kafija.
šī diena būs mana diena. būs sportošana, būs dzīve grāmatā un skaistās melodijās.
šodien to var atļauties.
šodien tas ir pelnīts.
|
|
|
[09 Dec 2016|11:18pm] |
ne pleci ne azotes.
tikai elkoņi un paceles.
|
|
|
[06 Dec 2016|10:51pm] |
|
un tad tu cilvēkam pasaki,ka viņš ir bezjēdzīgs.
un tad tu turpini hipnotizēt to punktu sienā kas ir tavs glābējs un iznīcība.
tas punkts sienā.
katrā sienā tāds ir.
un tad tu guli.tu celies un mēle skar kafijas rūgtumu kā mīlnieku.
un tad viss ir nemierā,jo ir sienu skauta patiesība un meli ko pašam nevar atzīt.
un tad cilvēks kļūst bezjēdzīgs un nokūst tas mazums sniega,kas dvēselei tika.
un tad tu smaidi,jo tu zini,ka esi muļķe.un ausis pilnas skaistu nošu.
un ar to pietiek.ar melodijām,kas liek sirdij smaidīt.
ja nekas cits tad tas.vienmēr tas sirds pildošais smaids.
|
|
|
[03 Dec 2016|04:13pm] |
zeme zem kājām šķelties sāk.
viss mainas un viss biedē.
gribētu jau teikt,ka viss notiek uz labu, bet tā drošība kaut kā nav atrodama.
domu pilna galva, nekur nav klusuma. balsis kliedz ap katru stūri un saprāts nogurumā padevies.
nav kur slēpties ja jāslepjas pašam no sevis.
jāatgriežas sākumā, jāpilda katra sekunde ar trokšņiem,kas nevajadzīgi. jānogurdina ķermeni bezjēdzīgām darbībām. turies pie mazuma, turies pie tukša glābiņa. tavs plosts ir tepat ap stūri, tavs plosts tevi glābs.
|
|
|
[10 Nov 2016|01:09pm] |
ir tā, ka sirds pušu plīst.
nasta uz pleciem un stāstu pilna azote, bet nav jau laika. nav laika sakārtot domas, vārdus.neko nav laika sakārtot, jo pēdas iesprūda vāveres ritenī un sirds izkrita ieleju ieskautā mazpilsētā.
man pietrūkst vārdi. pietrūkst anonīmā persona.pietrūkst bezsejas saziņa ar pašas bezapziņu.
bet būs vārdi. es zinu, ka mana grēksūdze ir tepat ap stūri.
un ko tur daudz.
ir jādodas kafijot ar siltiem smaidiem un muļķīgām sarunām.
priekā, mērkaķēn, šoziem mēs atradīsim tevi!
|
|
|
[29 Jul 2016|01:48pm] |
|
nu latvietis kā latvietis, bez pirtiņas tak nav atvaļinājums!
|
|
|
[11 Jun 2016|11:09am] |
un vakar bija tas prieks redzēt manu mīļāko dzejnieku.
un baudīt vakaru pildītu ar spoken word dzeju.
un šodien komiksi un grāmatas "gultā",jo ir brīva diena.
|
|
|
[01 Jun 2016|04:15pm] |
|
es dzīvoju kontrastos.
muļķīgos lēmumos un bezatbildības paradīzē.
bet ko tur daudz.
atslēgu saišķis kabatā, pekeles kastēs un matracis uz grīdas klāts.
bet ko tur daudz.
rīt būs skaista mūzika un nepieklājīgi daudz skriešana.
|
|