| 12:18a |
šodien sāku rakstīt un iedomāties savu dzīvi savādāk.
atcerējos kā bija agrāk, kad naivums vēl acīm priekšā plīvoja.
sirds ilgst pēc tās dzīves.pēc dzīves mūzikā un mākslā, ar cilvēkiem kam zelts prātā un pirkstos.
šīs vasaras beigas man daudz ir iemācījušas, šis gads mani svaida kā kuģi vētrā, bet tie miera brīži saulē ir tas ko, sen miruši, dzejnieki sauca par paradīzi.
ir liesmiņa, ir spēks stāvēt kājās, ir spēks iet karā ar sevi.
ir spēks sapņot par laimi. |