| 6:32p |
dažreiz man pietrūkst apreibināties.
dažreiz man pietrūkst vīns un smiekli,un tavu cigarešu dūmi.man pietrūkst mazās krunciņas acu kaktiņos kad mēs smejamies un smaidām,jo visa pasaule ieņem mums velamo formu.man pietrūkst siltums ko sniedz mīļo skatieni un,kas piepilda katru to vārdu.man pietrūkst dziesmas bez melodijas un dejas bez kordinācijas.man pietrūkst tā brīvība ko mēs mākam sniegt apkārtnei kad mūsu prāti ir aizmigloti un sirdis aizklātas.
bet vai es gribētu visu mainīt,vai es gribētu to atgūt?
nē.
mans prāts ir skaidrs un mana sirds brīva,acis staro un es esmu droša par savām izvēlēm.nelikšu sevi uz pjedestāla,man slīd pēdas,bet tas taču ir cilvēka dabā,vai ne tā? |