| 4:23p |
gribas deklamēt dzeju mazos,piesmēķētos krodziņos,ar klusiem čukstiem un apslāpētiem krekšķiem,ar strādnieku sejām un māmiņu rokām,ar studentu acīm un veca vīra krunciņām.
es tiem stastītu par ielām,ēkām,trijstūriem un mīlestību,es tiem stāstītu par to kā nav,bet kas kādreiz varbūt bijis.
un viņi man mācītu par krāsām,skaņām,smiekliem,asarām,lodēm,vientuļniekiem,ceļiniekiem,logiem un citiem kas staigājuši pa šo zemi. |