Mandragora. Diezgan interesanta filma. Tiešām iesaku.

No mana naida un manas nespējas pamatīgi cieta manas garāžas durvis.

Man vairs nau prātā nekas, kas mani nomierinātu, kas lūgtu tā nedarīt. Kas, par ko varētu sapņot, lai neizjuktu.

Tā vēlme paņemt aiz matiem un sist pret cietu klona grīdu nevaldāmi kliedzot ir tik... uzmācīga un neatlaidīga. Tā satver tevi un nelaiž vaļā. Tā piekaļ tavu skatienu kādam cilvēkam un izseko katru viņa kustību. Tas skatiens tiek pievērsts krūtīm, kaklam, sejai... Kā skaistu sievieti aplūkojot... Muskuļi saspringst un gatavojas lecienam. Tajā mirklī ir vienalga par cilvēkiem apkārt. Vienalga par visu apkārtējo. Uz pasaules esat tikai jūs divi vien. Tā vēlme nodzēst viņa ņirdzīgo smaidu no sejas, padarīt to vienkārši par mutuļojošu vāti. Izplēst gabalus no miesas, izmētāt pašu pa stūru stūriem...

Ievelc gaisu caur nāsīm, saņem visus spēkus lai novērstos. Tam nedrīgst ļauties.

Ugly people everywhere,
Drowning in their sadness.

Ugly people everywhere,
That love in them is worthless.

Ugly people everywhere,
Drowning in their madness.

Ugly people everywhere,
Oh, God, please, caress them.

Izstiepa rokas kliedzienā "BET ES TEVI MĪLU", bet tevi tas maz interesēja. Lai mīl, vai tad tas ko tev maina? Mīl šodien, rīt vairs nemīlēs. Un vispār, ja tā labi padomā, viņa nemaz nau tev piemērota. Vai tad tā nau?


Tu izstiep rokas un kliedz "BET ES TEVI MĪLU!". Kā, KĀ viņa spēja novērsties? Tā ir mīlestība, augstāka par visu. Tas nau kā tramvajs, kas nāk un iet. Kā viņa var būt vienaldzīga pret tavu mīlestību? Kā var nejust šīs sāpes?!

Lai arī kādi būtu apstākļi, lai arī kas notiktu, es jūtu, ka tu tomēr paliec par manu iedomu draugu.

Es šonakt tevi aizstāvēju.
Es šonakt tevi mierināju.
Tu šonakt man pasmaidīji.
Tā īpaši, tikai man.

Nesodiet mani bargi, es mēģināju to īstenībā pārvērst. Es centos. Bet tomēr, man laikam pieder tikai mana mazā sapņu pasaule.

"Tu esi tāds... nu nezinu... dīvains."

Pēdējais ko viņš dzirdēja, viņā kosmusa kuģim krītot, bija ziņojums pa radio, ka uz šīs planētas krīt vēlviens kuģis, kas pieprasa palīdzību. Tā viņš tagad staigāja pa pilnīgi tukšu un neapdzīvotu planētu jau piekto gadu. Pilots bija atradis sev draugu, mazu pūkainu jaunās planētas iemītnieku, un viņi abi meklēja nokritušo otro kuģi.

"Klau, varbūt aiz tā nākošā pakalniņa mēs ko atradīsim..."
"Bet varbūt aiz tā pakalniņa tur, pie horizonta!"
"To pārbaudīsim nākošo."

Te pēkšņī no debesīm nolaidās vēlviens kuģis. Pilnīgi jauns un neskarts. Jaunā kuģa īpašnieks aicināja veco pilotu parunāt.

"Ak tu dies, cik ilgi jūs te esat?"
"Nu piektais gads, ja mani aprēķini nau kļūdījušies. Meklējam SR-413."
"Tas kuģis kas nokrita senāk? Viss jau sen ir kārtībā. Visi izdzīvoja un tika izglābti. Un tas nemaz nebija uz šīs planētas. Tu esi staigājis visus 5 gadus velti."
"Skaidrs... Tad jau tu vari paņemt mūs un aizvest atpakaļ uz zemi."
"Nē, zeme kā tāda vairs nau. Cilvēki to sabojāja. Tur dzīvo tagad tikai mazturīgie. Bondoni dinastija pārvācās uz marsu un Benardi uz mēness tagad dzīvo. Tev būs jāizlemj uz kurieni tu dosies, pie kā pievienosies."
"Tātad man un manam pūkainajam draugam vienkārši nav māju kur atgriezties..."
"Kādam pūkainajam draugam vēl? Puis, tu esi pavadījis tik ilgu laiku vientulībā, ka draugu sev esi izdomājis pats. Tev nav nekāds pūkain..."

Un šo vārdu viņš nepabeidza. Tikai paskatījās uz leju, uz savu sadurto vēderu, no kura tecēja asinis. Tad pacēla galvu un ieskatījās vecā pilota acīs, kas auksti no viņa novērsās. Vecais pilots vienkārši klusi izkāpa no kuģa.

"Varbūt aiz tā nākošā pakalna būs tas kuģis. Es esmu dzirdējis, ka visi tur ir izdzīvojuši"
"Nudien. Iespējams, ka mēs pat varēsim to salabot un aizlidot mājās."
"Neuztraucies, mazais, mēs viņus atradīsim un tiksim mājās. Ne velti mēs šos piecus gadus meklējām"

Pieglaudos ceļa stabam un taudāju kā mazs bērns.
Nokritu turpat uz bruģa un turpināju raudāt.

Viss, kas man nekad nau bijis, ir atņemts.

Vakars ar sarkanvīnu un sveci.
Salūza iekšpusē korķis.
Stumt korķi pudelē nevēlējos.
Pierunāju sevi aiziet pie kaimiņiem pēc palīdzības.
Nevajadzēja.

Vakars ar sarkanvīnu un sveci.
Nekas tevi neizbojās.

I Could…If They Would
If they would find a cure when I'm a kid…
I could ride a bike and sail on rollerblades, and
I could go on really long nature hikes.
If they would find a cure when I'm a teenager…
I could earn my license and drive a car, and
I could dance every dance at my senior prom.
If they would find a cure when I'm a young adult…
I could travel around the world and teach peace, and
I could marry and have children of my own.
If they would find a cure when I'm grown old…
I could visit exotic places and appreciate culture, and
I could proudly share pictures of my grandchildren.
If they would find a cure when I'm alive…
I could live each day without pain and machines, and
I could celebrate the biggest thank you of life ever.
If they would find a cure when I'm buried into Heaven…
I could still celebrate with my brothers and sister there, and
I could still be happy knowing that I was part of the effort.




Šī dzejoļa autors mira 13 gadu vecumā. Sāka rakstīt dzejoļus 3 gadu vecumā. Mira no retas slimības.

Nejauši pieķēru sevi dungojot divas rindiņas.

"Don`t you know how hard it is, for a freak like me,
To confess to your small heart, that I want to save thee"






Es vienīgais eju pa ielas vidu?

Ja ieraugi mani, tad pasmaidi nedaudz.
Tik nesauc manu vārdu balsī...

Pastudējot tuvāk sengrieķu mitoloģiju, nonācu pie neliela atklājuma. Laikam (Uzsveru vārdu "Laikam") Esmu Stoicisma un Sokrāta piekritējs.

Apšaubu it visu. Nekas nau bez pamata. Ja kautkas tiek radīts bez pamata, tas ir viegli apgāžams.
Atbrīvojies no liekām emocijām, kas neļauj spriest. Tikai praats bez sirds untumiem un momentālām iegribām ir tīrs prāts.

Es zinu, ka lielākā daļa no cilvēkiem apgalvotu pat nedomājot: "Man ir pašam sava filozofija, un pašam savi principi, un pašam savs dzīves mērķis" utt, utt... Šijā mirklī tikai vēlos atgādināt, ka viss, ko cilvēks ir apzinājis uz šīs pasaules, ir nosaukts vārdā. Labi, nebūsi tu tīrs Platona jeb Sokrāta poekritējs, bet nianses no kāda varena filozofa jau būs. Es ļoti šaubos, ka tava uztvere ir tik radikāla un neierasta, lai to spētu saukt par jebkādu "Cibiņismu".

Visskaistaakais un visnegliitaakais. Tas aptver visu, bet reizee nau itin nekas. Speej padariit tevi par pasaules centru, naakoshajaa mirklii nometot kaa nederiigu. Straujaakais no visiem, gausaaks par jebko.

Tas ir mans praats. Mana Alfa - Omega. Neaizstaajams, unikaals, radoshi izniicinosh. Cik speej tas mani celt, tik arii nogaazt. Gandriiz vai vieniigais, no kaa baidos.

Migla paarveertusi sauli sudraba moneetaa.

Shi nau pirmaa reize, kad man nakts pastaigas laikaa pievienojas suns.

Shii ir pirmaa reize, ka mees viens otram tik ljoti piekjeramies.

Smilkst pie aardurviim.

Tikai intereses peec...

Kaa izdzeest kaadu no "Draugiem"?

Aizdomaajos diezgan ilgi. Vai ir taada lieta kaa "tiiras" juutas? Tikai miilestiiba, bez iekaares, tikai naids, bez apdoma. Iespeejams ka vinjas paraadaas, bet tad arii, uz iisu mirkli.

"Es tevi miilu" Katram cilveekam noziimee ko citu. Ja shii cilveeka "Es tevi miilu" neatbilst tavam prieshtatam par shiem triis vaardiem, tad to vienkaarshi ignoree.

Poll #10995
Open to: All, results viewable to: None

Kas ir "robeža"? (c) g_sch

loner, more interested in intellectual pursuits than relationships or family, wrestles with the meaninglessness of existence, likes esoteric things, disorganized, messy, likes science fiction, lonely, observer, private, can't describe feelings easily, detached, likes solitude, not revealing, unemotional, rule breaker, avoidant, familiar with the darkside, skeptical, acts without consulting others, does not think they are weird but others do, socially uncomfortable, abrupt, fantasy prone, does not like happy people, appreciates strangeness, frequently loses things, acts without planning, guarded, not punctual, pro-weed legalization, not prone to compromise, hard to persuade, relies on mind more than on others, calm