Bet jāpamēģina taču ir, vai ne? Nevēlos visu mūžu par to runāt "nu teorētiski...". Kādreiz arī kā praktiķim vārds jābilst.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ne obligāti. "Dzīvē jāpamēģina ir viss" saka tikai visādi muļķi, kas nemaz neaptver, ko tas "viss" nozīmē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tapēc es arī tā neteicu. "Viss" iekļauj arī naglas iedzīšanu rokā.

Bet kas tajā iemīlēšanās procesā ir tāds, kas apreibina cilvēkus? Pat stoiķi saka "Katrs iemīlējies cilvēks kļūst par dzejnieku".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Hormoni. Kļūšana par dzejnieku… tā atkal ir tikai dumja ģeneralizācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un lai tie paši hormoni. Jā es zinu, tas sāp, izraisa neskaitāmas nepatīkamas emocijas. Iespējams ka man būtu pastiprināts bezmiegs, viegls uzbudinājums stāvoklis, celtos pašapziņa. Bet jutis to neēsmu. Vēlos izmēģināt visā krāšņumā.

Post Scriptum: What an angry pussy... :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad sāc iet uz randiņiem un varbūt tev paveiksies.

(Reply to this) (Parent)