Nesvētais gara kroplums. Kā es vēlos uz visiem jūsu sastādītajiem jautājumiem atbildēt ar vārdu "mirsti"... Tas taču atrisina visus jūsu nevērtīgos mēslsus, vai ne? Un ko ļaudis sauc par problēmām... "Mana problēma ir gļēvums, iemāci man notēlot drosmīgu," "Es meloju par daudz, iemāci man samelot tā, ka es izskatos taisnīgs."

Tu esi uzlicis sev neskaitāmas maskas, slēpies aiz ceturtās, ko noslēp ar piekto. Tu uzliec masku, ka tev nav bail, un uzliec tai pa virsu biklumu, lai varētu vienbrīd noņemt piekto masku, cilvēki ieraudzītu 4 un brīnītos. Bet tā arī vajag, turpini tā, jo nekas vairāk par mēslu ar baroka kruzuļiem tu neēsi.

Offtopic: Iepazinos ar visnotaļ interesantu cilvēku. Mēs runājam vienādi, domājam atšķirīgi. Mēs labi saderam kopā kā kontrasti. Kā no vienas matrices var izveidoties gudrs un centīgs cilvēks, bet turpretī ir izveidojies arī cinisks kroplis.

Es zinu, tu visu mūzū esi nodzīvojusi aizstāvoties. Es zinu, kas tu esi. Es zinu, ka vienmēr, kad kāds cenšas piekļūt pie tevis, tavas kājas apaug ar adatām, rokas noklājas dzelkšņiem, mēle metālā vēršas. Es zinu to visu labāk, kā citi. Bet tas ir nu velti. Ne adata, ne sitieni mani nav pieveikuši, un to nespēs arī tavas.

Un tagad paklausies, ko teikšu: Tu vari durt, kad pieeju, tu vari celt vairogus, jo bailes tev no tā, ka es esmu jau aiz tiem visiem, klāt pie tava kailā ķermeņa un veros tev acīs.