pierro:

Es zinu, tu visu mūzū esi nodzīvojusi aizstāvoties. Es zinu, kas tu esi. Es zinu, ka vienmēr, kad kāds cenšas piekļūt pie tevis, tavas kājas apaug ar adatām, rokas noklājas dzelkšņiem, mēle metālā vēršas. Es zinu to visu labāk, kā citi. Bet tas ir nu velti. Ne adata, ne sitieni mani nav pieveikuši, un to nespēs arī tavas.

Un tagad paklausies, ko teikšu: Tu vari durt, kad pieeju, tu vari celt vairogus, jo bailes tev no tā, ka es esmu jau aiz tiem visiem, klāt pie tava kailā ķermeņa un veros tev acīs.