Nē nu tad es jūtos pat nedaudz kā apbižots... Kamdēļ gan man nepiemēro klasiku, labu izskatu, eleganci un šiku, bet gan paslēpšanos?

Labi, īpaši elegants un izskatīgs no manis nesanāks ne dzērves pūtiena attālumā, bet klasiskumu un mieru gan es labprāt piesavinātos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas nu galīgi tā nebija domāts. Tīri no psiholoģijas - melnajā var rast patvērumu, bet tās ļoti "svarīgās" prsonas, kas nēsā melnus uzvalciņus, pieturās pie kaut kādām normām un prikšstatiem, par to, kādiem viņiem jābūt.

Un vēl jau ir neskaitāmi daudz izsadrojumi un nozīmes cilvēka izvēlei nēsāt melno krāsu. Piemēram, banālākā un nodrāztākā par protestu pret apkārtējo pasauli... u. c.

Lai vai kā - skaista krāsa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Protestu pret pasauli parasti izvēlas geji ar spožām, asām krāsām. Hipiji - spožie pančo.
Bet goti un metālisti izvēlas melno...

Es teiktu, ka spožas krāsas ir pret pasauli, bet tumšās - par sevi. Es gan, protams un iespējams, vienkārši mēģinu pats sevi celt kādās iedomātās acīs. Bet tā ir tikai ideja.

Tikai tagad ievēroju. Dzēriens, ar kuru esmu atnācis no veikala, ir melnā bundžiņā. Tā krāsa laikam gluži vinekārši (ir neskaitāmi daudz izsadrojumi un nozīmes cilvēka izvēlei (c) Already Dead) pievelk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā vnk ir laba sajūta - būt melnā.
Smieklīga gan ir pretruna, ko rada šī krāsa. Slēpjoties tajā tu kļūsti ievērojams, jo melno nav iespējams nepamanīt.

Personīgi man šķiet, ka melns pauž personas pārliecību par sevi un savām domām. Tāpēc piekrītu: "..tumšās - par sevi."

(Reply to this) (Parent)