opcijai nav nekādas īpašas vainas, bet:
man šķiet, ka svarīgumu nosaka sekas. un nesvarīgumu - seku iztrūkums. pēdējam mirklim seku nav. tas no subjekta viedokļa skatoties.
tava nostāja ir saprotama, ja skatās no t.s. objektīvās pasaules viedokļa -ko vēl būtu teicis, izdarījis utt. mani vairāk interesē, hmm, liriskā nots. pēdējais mirklis pieliek punktu visiem cēloņiem, sekām un svarīgumiem līdzšinējā subjekta dzīvē. tālāk vai nu nav nekā, un, urrā, par svarīgumu mēs vispār varam aizmirst, vai nu sākas saizn kāda pēcnāves dzīve, kurai es pat ticu un kura man tīri intuitīvi liekas ļoti atsaistīta no šīs, labi, šeit jau panesās kkāda mistika, īsi un konkrēti: nāve ir vismazsvar;igākais, kas ar cilvēku var notikt, jo vai nu tā izdzēš apziņu, kurā pastāv "svarīguma" jēdziens, vai nu ir pārnes cilvēku sazin kādā eksistences plaknē, kur ir pavisam citi "svarīgumi", es gribētu cerēt. nāve kļūst par tādu kā nulles punktu, kam nav nekāda sakara nedz ar šo, nedz ar citu dzīvi, nedz ar dzīves iztrūkumu.
ai, esmu zaudējusi spēju izteikties īsi un konkrēti.