viņš ir minēts kā autoritāte sociofobijas uzveikšanā. sak ja pat Ciceronam esot bijusi sociofobija, tad tu pat zināmā mērā sāc justies lepns, un darīsi līdzīgi kā viņš lai to novērstu. viņš esot gājis un runājies ar jūru, iztēlodamies, ka tas ir pūlis. viņš savas bailes uzveicis un tā arīu ir tā viņa šķautne ko mēs pazīstam kā lielisko Ciceronu ..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet kādi bija viņa motīvi? Kamdēļ viņš mēģināja tuvoties cilvēkiem? Kamdēļ viņam bija tik svarīgi nostāties pret Marku Antoniju? Tu, iespējams, neatbildēsi. Bet es to mēģināšu noskaidrot. Kaut vai aiz cieņas par radušos jautājumu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādi ir sociofoba motīvi attiecībā pret cilvēkiem?
Zem tavas pārliecības kliedza nepārliecība ...
viņš no tiem baidījās. un tieši bailes spēj radīt vislielāko drosmi. sākumā mānot sevi un citus, beigās apmāni ar ieradumu. un topi patiesi drošs.
bet konkrēti nezinu

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Zem tavas pārliecības kliedza nepārliecinātība."

Kas kur kliedza?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Phe da neko es iegrimu sentimentālās atmiņās par vienu savu draugu sociofobu, kurš ārēji šķita komunikabls un droš esam..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man nav bail no cilvēkiem. Jūs man gluži vienkārši nepavisam nepatīkat.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jūs? cilvēki?
eeeeeuuuu atceries kas esi pats..!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kāds, kas skatās uz cilvēkiem. Nevarētu teikt, ka es skaidri zinu, kas esmu pats.
Tieši tā. Es īsti nezinu, kas es esmu, un, savā ziņā, vai vispār esmu. Tagad to ir stilīgi saukt par Matrixu, bet tomēr.
Es nezinu, vai šijā mirklī sarunājos ar dzīvu radību, vai pats ar sevi.

Sauc to par mentālo bloku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jebkura saruna ir saruna ar sevi. pirmām kārtām.
bet ja vel ir aizdomas ka otrs nesaprot- tad tā ir runāšana ar sevi kvadrātā

(Reply to this) (Parent)