kaut ko līdzīgu es vakar domāju. visu sieviešu žultianums un indīgums sakņojas tajā, ka viņām liek būt skaistām. sievietes vienīgā funkcija ir izvirzīta skaistai būt. bet nevar visas skaistas būt un nav, un tad nu neskaistā sieviete nerēgojies, vai vispār labāk neesi vai esi taču vienreiz skaista. yn neskaistā sieviete cenšas. vai kā viņas cenšas, līmē ciet savu seju, maskē savas aprises, dīvainos vaibstus taisa par citiem, fotogrāfē sevi "pareizajos" rakursos, izbrīnīti ceļ savas uzacis, lai acis izskatās platākas un lūpas biezākas. bet vienmēr kāds pamanās noķert nebrīdī, nofotogrāfēt nepozā un fiksēt un iegrūst neskaistajai sievietei sejā savu bēdīgo neslēpumu. un tad viņa sāk nīst. un indēt. sāk ar skaistajām.

(Reply to this) (Thread)

Visriebīgāk gan kadrus spēj noķert spogulis.

Bet taisnība tev ir - ja tev neatbilst sabiedrībā pieprasītās normas, tu nederi. Tikai un vienīgi kā pakāpiens.

(Reply to this) (Parent)