Man bija grūtības nodefinēt vārdu "vienalga", tamdēļ man nesanāca īsti labi pateikt, ko domāju. Bet nu esmu sapratis. Vienaldzība tiešām nav īstenais apzīmējums. Tā ir nejūtība. Vai neiejūtība. Empātija ir palikusi, bet līdzjūtība vairs nē. Man ir kļuvis vienalga, par ko tu raudi. Man ir arī vienalga, kamdēļ tu tik sirsnīgi smejies.
Es saprotu tavas sāpes, bet neizjūtu tās sāpīgi. Es zinu arī daudz, neizmērojami daudz viltus sāpju, man par tām vienalga.
Cilvēce drīz aizies bojā, ja mēs neko nedarīsim, bet, nevarētu teikt, ka es vēlētos to īpaši glābt.
Man ir zudušas jūtas, ko var izjust ar ādu, ir palicis tikai mainīgais sirds ritms. Viss, kas manī notiek, notiek dziļi iekšā.

Tu nojaut, kā es jūtos? Un TU tiešām vari pateikt, ka jūti man līdz, šī vārda tiešākajā nozīmē?