- 15.7.10 14:08
- Laiski guļu gultā uz muguras, rokas man aiz galvas, un es domāju par kaķiem. Prātā nāk vectēvs, kā viņš savulaik laukos ar raupju laucinieka roku retu reizi paglaudīja savus pieklīdušos kaķus. Kājiņas tiem trīcēja no smaguma, kāds uzgūla to mugurām, vēders ieliecās līdz pašai zemei, un acis no lielā sloga spiedās laukā no dobuļiem, hahaha. Es allaž uz to noraudzījos šausmu pilnu izbrīnu un lieliem smiekliem vienlaikus. Taču vēl vairāk mani pārsteidza, ka kaķi šādu smagu roku panesa, pat uzprasījās vēl, mūždien tie tinās un luncinājās vectēvam ap kājām. Laikam viņš bija vienīgais, kas tos plušķus kādreiz vispār glaudīja.
Izeja