Tā neko. Vakar kaimiņš bija noķēris Alvi aiz bārdas (jo viņš patiešām sen nebija skuvies, aizbildinoties, ka nav laika, nav laika...) un tā nu viņam nācās ar visu savu noaugušo seju spēlēt vairāk kā divas stundas garu jautājumu un atbilžu spēli par Audi A6 anatomiju (kas ir šitā podziņa, un kas šitā , ko var ar šo, un kāpēc tas ir  tā, un vai tad tiešām nebūs katru gadu ejot apskati jāmaksā papildus nodoklis par lielo mašīnas jaudu?)

Un Norai atkal kaut kas, redz, nepatika un šī jau plkst. 22os aizgāja gulēt, ignorējot gan svētku desiņas, gan rasolu un krabju salātus. Alvis gan ne par ko nejutās vainīgs, jo viņam nekad neapnīk runāt par Audi mašīnām, ralliju, Sony Ericsson telefoniem un jumtu konstrukcijām.

Tā mums sanāca pagalam ģimeniska pasēdēšana svētku vakarā.

Mēs abi ar senci divatā dzērām Aldara alus no oriģinālajām aldara 0,3 L glāzēm, ko Nora bija vinnējusi kaut kādā rādijo konkursā (Skonto, laikam), mama mama ar Alvi dzēra coca cola light, bet suņi skatījās.

Mēs kā tādi īsti snobi sēdējām un skatījāmies kā visi iet uz parku ballēties (drīzāk gan sevi parādīt un citus apskatīt), tad sākām atcerēties vis kaut ko par to kā agrāk bija, kā mēs abi ar Alvi salasījām veselu kasti ar šampanieša/kvasa pudelēm, nokasījām etiķetes, nomazgājām, un nesām uz Druvas Pārtiku nodot, piemaksājot 50kapeikas varēja tikt pie jaunas kastes ar pilnām pudelēm, tad izdzērām, atkal nokasījām etiķetes, izmazgājām, un atkal nesām nodot un tā visu laiku. Kamēr Alvis izdomāja, ka jāsāk krāt tās pudeles, lai var riteni nopirkt. Un nopirka arī. 3 lielie 50 kg maisi pilni ar tumšajām alenēm un simts lati rokā, un jā, par pudeli gan toreiz taras punktā deva apm. 10 kapeikas un arī riteņi tai laikā bija trīs reizes lētāki.

Tad mums apnika visu laiku runāt par naudu un vecajiem laikiem un Alvis aizgāja pēc savas gaisenes un, izmantojot izdevību, ka kaimiņi aizgājuši uz parku sevi parādīt un citus apskatīt, sāka šaudīties pa viņu putnubiedēkli, kas sataisīts no vecas dzeltenas krāsas lietus jakas, kam  pie piedurknēm piekarinātas 5 litrīgās plastmasa ūdens pudeles (jau atkal pudeles).

Vēl kaut kādi citi kaimiņi sāka šaut pērnā gada ziemassvētku raķetes... (visiem patīk šaut. bang bang!).

Vēl mama mama stāstīja, cik Dagestānā ir karsts un ka katru vakaru plkst. 19os tur paliek tik ātri tumšs, it kā kāds gaismu pēkšņi izslēgtu.

Tad man arī sagribējās izlēgt gaismu un visu pārējo un domājot par puisi, ko satiku pirms pāris gadiem ik reizi aizejot  uz Super netto veikalu pēc alus, (un arī viņš, protams, vienmēr pirka alu turpat un vakars parasti beidzās kopā ar tukšām alus pudelēm un izdziedātu tukšu visu dziesmu vācelīti) palasīju Melvila šedevru par Balto vali un ātri ar visu aizmigu.