31 March 2014 @ 10:53 pm
 
Uznāca TĀDAS skumjas, ka noslīkt tajās var. Par kāzām, kuras, ja vispār paspēsim sarīkot, tad svinēsim mājā, kuru mums tūlīt var atņemt. Niknums par istabas biedriem, kuri pārāk bieži mēdz būt stulbi kā zābaki. Par iespējām, kuras jāpalaiž garām, priekšplānā liekot ģimeni.
Par visu, sasodīts. Vienkārši par visu.