Šajā nedēļas nogalē neizdarīju neko studijām noderīgu. Dažas stundas, kad biju mājās, mazgāju, cepu, slaucīju un žāvēju. Tad divas dienas četrstundu miedziņa ar celšanos piecos no rīta un ēst gatavošanu padsmit puišiem, kuri, tā vien šķiet, ka to vien darīja kā pumpējās un kačājās. Labi, mācījās arī, bet baļķa izvešana 9km garā pastaigā un 2 h miegs armijas teltī viņiem patika tīri labi. Un man šī visa darbošanās pat patika, jūtos labāk kā pēc dienām, kad gulētas 10h. Varbūt tagad nemocīs grūtības iemigt, kas agrāk bija sveša lieta.
Kad netaisīju ēst, tad knaģējos. 100 knaģi un izpalīdzīga draudzene. Daudz krāsošanas, mežģīņu lentīšu, kāzu sarunu un saprašanas, ka es tiesam nevarēšu visu izdarīt pati un man būs jāpieņem palīdzība.

Gaidu, kad no šejienes izvākšos, vēl 4 mēneši. Gribas iekārtoties savā vietiņā un tad... tad vairs neko nevarēs zināt, jo tikpat labi varu attapties citā valstī vēl pēc dažiem mēnešiem. Crazy life? Lai notiek!