Ehh, nu kā man šitā gadās. Kad ieplānots kas labs, izrādās, ka tas, protams, sakrīt ar kādām citām izrīcībām, bet pirmās nenovēršami un neglābjami izslēdz iespēju kaut aci iemest visā tajā, kas uzradies pēc tam.
Jā, lidošu uz Norvēģiju. The awesomest ever darbu nedabūšu, jo nākamās kārtas intervijas un novērtēšana ir pirms izlidošanas.
Nu jā, nafig man to darbu.

Tie stulbie brīži, kad tā vietā, lai priecātos par kaut ko jauku, tu sāc pūcēties par blakusefektiem.
Ehh, gribas vakaru, kādu foršu vietu un draugus. Un nedomāt par visu, kas nāk un iet. Domāt par lietām, kas paliek.