un cik dīvaini, ka ir cilvēki, ar kuriem dzīvē vispār nav nekāda kontakta, bet tik un tā virtuālajā vidē (arī bez tiešas kontaktēšanās) ir tik patīkami uzzināt viņu sāpes, domas, priekus un gaitas. nē, tie nav nekādi bijušie. varbūt vaina tajā, ka skaisti raksta. un personība, ai.
un varbūt tas, ka es tur redzu sevi. un tad kaut kā gribas mierināt un samīļot.. bet ne es tas mīļotājs, ne mani tādu vajag, nekā. vērotājs no malas, sak, nav ko bāzt degunu citās darīšanās. nesapratīs.