Ai, kā gribas mierīgi pasēdēt, sakopot domas un rakstīt, rakstīt, rakstīt, saliekot visu pa plauktiņiem, nospodrinot vajadzīgās atmiņas un noskaņas, izmetot nevajadzīgās un galu galā- arī vienkārši atpūtinot galvu. Bet nav laika, skrienu, skrienu, skrienu...

Laikam jau var arī priecāties. Kurts taču teica- it's better to burn out than to fade away.
cilvēks nevar būt mierā ar pasauli, ja nav mierā pats ar sevi.