Šodien man ir harmoniska diena. Mazliet iesnaina, lietaina.. bet harmoniska un mierīga.
Un arī pārdomu diena. Izdomāju, ka viss taču būs tā, kā tam jānotiek, tāpēc nav ko cepties pirms kaut kas vispār ir paspējis uzgāzties uz galvas. Tomēr vēlos, un kā vēl.
Un par slavu un atpazīstamību. Diezgan skumji, kad cilvēkiem sakāpj galvā. "Gribu sajukt prātā no slavas un neprātīgi šķiesties ar naudu," tā Kaupers dzied. Reizēm tiešām šķiet, ka uzmanība citiem ir iesēdusies galvā un ārā atsakās līst, izmainot to nabaga radību. No otras puses- arī apkārtējo attieksmi tas izmaina, tas arī ir gan smieklīgi, gan skumji. Tu biežāk parādies TV ekrānā, varbūt pat atpazīst uz ielas- un tas tevi padara par labāku vai mīlamāku cilvēku? Pēkšņi visiem vajag, visi atceras. Uzjautrinoši. Kad ņem no citiem, atceries atstāt vietu arī sev pašam. Tāda pārdomas šodien, nekā personīga.
Vēl man gribas kaut ko jaunu iemācīties. Kaut ko taustāmu, lai redzu rezultātu, bet pagaidām procesu bremzē atrašanās vieta un finanses. Gan. Ja tikšu tajā darbā, tad mūzām būs bariņiem vien jānāk ciemos un jāsūknē manī idejas. Tomēr tā ir tikai vasara.
Jau kuro reizi atkal skatos. Tiešām interesanti, kā dzīvot?