Man ir vēlēšanās aprunāties ar svešu cilvēku. Un re- tikko atraksta kāds, kurš pavisam noteikti ietilpst šajā kategorijā. Interesanti- ne čau, ne sveiki, bet saruna par mūziku. Tomēr tas nenozīmē, ka vēlēšanās pārgāja.
Es turpinu lidināties, tāda ģībiena sajūta un sirds brīžam mazliet iziet no ierindas. Tomēr man nāk smiekli. Ārā nav krāsu, tikai aukstums, slapjums un pelēkums, bet es smejos. Es nojaušu, kā šo sajūtu varētu nosaukt, bet klusēšu. Un turpināšu tvert pēc elpas.

Man ļoti, ļoti patīk šodienas dziesma. Tā, kas skan.