Tas brīdis, kad vēl dziedi, spēlē un viss vēl skan, un kad tu redzi- publika ir asarās.. tur kaut kas ir. Īpaša sajūta. Šodiena bija laba, man ir vajadzīgas sajūtas.
Es atkal rakstīju dzeju, pēc ilga laika. Atkal sajūta, ka jāraksta un citādi nevar. Tas ir labi, tas par kaut ko liecina- vai nu lidojums vai sagrāve.

Sestdien, kad brauksim mājās, pajautā- kā man ir. Iespējams, ka es pati netikšu galā.