23 October 2009 @ 09:13 pm
 
Es nevaru un nevaru nomierināties. Es taču te sēžu, turklāt pavisam mierīgi... Bet iekšā man viss lēkā un gavilē, jūtos kā apreibis pavasara taurenis, kas redz tikai sauli un jūt tikai siltumu, lai gan tie abi parādās tikai uz mirkli.
Kamēr vien varu šo sajūtu savert. Kaut vai uz mirkli. Pat, ja rītdiena atkal būs īstākā mākoņu karaļvalsts.