Bez žēlošanās.
Un rudens tā kā īsti nav mans gadalaiks, tomēr man, atšķirībā no citiem ir otrādi- nepatīk sniegs un aukstums, bet tumšie vakari gan. Tā jauki.
Ehh, man pietrūkst cilvēku, kas pateiktu, ka es esmu laba, ka esmu svarīga un ka man ir vērts būt blakus. Skaļi. "To jau tāpat droši vien zini" šoreiz nav nekāds arguments. Citādi kādā brīdī uznāk tāds tukšums un sajūta, ka par spīti visam neesi nekas.
Jūs man blakus esat paši labākie. Piedodiet, ka es to neizrādu. Es vienkārši neprotu. Ilgu laiku esmu dzīvojusi pavisam citādi nekā tagad.