Man ir tik neiespējami sapņi, ka jāsāk tos šeit pierakstīt, citādi dienas laikā aizmirstas.
Par šo nakti vēl atceros, kā biju kādā harizmātiskā baznīcā kopā ar Ušakovu.
Vakarnakt Francijā kaut kāda iemesla dēļ bez naudas meklējām kaut kādu templi/pili, kam nosaukumā bija jumtiņi. Pēc tam tajā vietā bija milzīga skatuve, aiz tās pussabrukusi ēka, kurā sēdēja apātisks un neko nesaprotošs Santaklauss. Mums pie viņa nez kāpēc bija jāiet, draugs izdomāja, ka obligāti kaut kas jāuzdāvina, tāpēc paņēma no manis to zirnekļveidīgo galvas masāž-ierīci. Vecītis ļoti apātiski teica - paldies, šo varēs kaut kā izrotāt.