Es jau kādu laiku prātoju, vai un kad pienāks tas brīdis, kad citu lietu dēļ atkāpšos no pārliekas akadēmiskās centības un savus mērķus un spēkus sākšu koncentrēt citā virzienā. Laikam tas sāk pamazām notikt. Es, protams, mācos joprojām, tomēr cenšanās sarkanam diplomam, kas tāpat neko nedos, atņem laiku brīžos, kad saproti- jā, šis ir tas, ko es gribu darīt! Un studijas atņem laiku. Ir forši, bet, kā jau mūšu sistēma, patiesi vērtīga ir tikai daļa. Un man žēl izniekot laiku dažos kursos, kuri diemžēl ir krietni zem manu ekspektāciju sliekšņa.