piccoloamore's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, October 16th, 2013
| Time |
Event |
| 5:31a |
Atceros to vakaru,nakti un rītu, kad tēvs viņu un viņa māti izdzina no mājām. Viņa mamma devās uz kaut kādu dārza mājiņu pārnakšņot, kamēr es ar viņu trakojām ar viņa žiguli. Toreiz jau degviela bija lēta, varēja braukāt visu nakti. Paris reizes nebijām tālu no tā,lai avarētu. Man bija vienalga, es gribēju būt kopa ar viņu pie jebkādiem apstākļiem. Viņs bija mana pirmā mīlestība. Tonakt vispār negulēju. Beigās mēs pārguruši ieradāmies tajā pašā dačā, kur bija viņa mamma. Mes atpūtāmies kaut kādā piebūvītē. Es tēloju,ka guļu un klausījos, ko viņš runā ar savu draugu. Viņam nepatika mani sarkani krāsotie nagi. Viņš dzenāja odus no manas sejas. Bija vēss. Bet es biju kopa ar viņu. Viņam tā bija smaga nakts un es biju ar viņu. Pienāca rīts un viņš ar mammu atgriezās mājas. Tēvs droši vien bija nomierinājies. Es negulējusi aizgāju mājas, nomazgājos un devos uz iestājeksāmeniem skolā, kura atšķīra jaunu vēl nebijušu lappusi mana dzīvē. Tās skolas dēļ es esmu tur kur esmu. Sūda 0.5 punkti izšķira ļoti daudz ko manā dzīvē. Bet es šaubos vai šis bija sliktākais variants. Kaut gan nevar jau zināt ka būtu, ja būtu. | | 2:24p |
Un nemitīgi kaut kāds nemiers mani urda.Kāpēc šķiet, ka atkal kaut kas nebūs kartībā. Šķiet,ka ausīs naks kāda ne pārak patīkama info :( pilnīgi raudāt gribas | | 6:38p |
un atkal viena atmiņa, nesaistīta ar to, kas notiek pasreiz mana dzīvē, ieskrēja prātā.Atmiņa par gatavošanos eksāmeniem - mutiskajiem, kur bija 24 biļetes, katra vismaz divu no abām pusēm aprakstītu A4 formāta lapu lielumā. Mans nejaukākais ieradums bija macīties pēdēja naktī pirms eksāmena - līdz rīta gaismai. Tad stundu miegs un atri uz eksāmenu, kamer kaut kas vēl turas galvā. Tā nu sēžu un kaļu galvā tos trakos papīrus, līdz izdomāju pārak garlaicīgi sēdēt un sāku dzert istabas biedrenes tēju. Vienu krūzi, otru, trešo... karoc daudzas. Ap pieciem no rīta vēders sāk kļūt mīksts un ka tieku līdz tualetei ta saprotu,ka ātri no turienes neiziešu. Uz tējas paciņas neizlasīju "Tievēšanai". | | 10:04p |
šodien rakņājos pa atvilktnēm un atradu labās Erceņģeļu orākulu kartis. Tās man kādreiz meitenes uz Dzimšanas dienu uzdāvinaja. Es aizraujos ar tādam lietām, vnk pēdejā laikā nav īsti sanācis laika. Tad nu šovakar varbūt atkal iečekošu.
jaunā klaviatūra nav pārāk laba, nereti nepaņem garumzīmes līdz ar ko sanāk tekstu labot. Vnk normālāku nevarēju un negribēju atļauties.
Vēl es gribu zināt, kas no visa šitā sanāks. Citu acīs tēloju dzelzs lēdiju, tādu, kura zina, ko dara un dara to, ko grib darīt. Bet vakar gandrīz uzsprāgu. Saku runāt ne to ko vajag. Standarts. Nekas manī nav mainījies. Un tas nav forši. Bet es esmu nogurusi. Jau. Kaut gan vienmēr ir izvēle. Bet es gribu pamēģināt šo ceļu. Tagad atklāju,ka reizēm labāk ir melot. Ar vieniem meliem būtu izbraukusi mierīgi cauri un pilnīgi nekas nebūtu noticis. Bet tagad - just waiting for tomorrow un tad pēc tam atkal tāpat līdz vai nu viss juks, vai nu nostabilizēsies. | | 10:20p |
un manī vēl joprojām nav miera. Un daru visu, lai šo nemieru pavairotu. Nu bļaaaa, kapec gan es sevi tā spīdzinu. | | 10:41p |
Nu jau ir labāk. Kaut neilga meditācija, bet ja pareizi noskaņojies, tā palīdz apzināties no kurienes esi nācis un kāpēc šeit atrodies. Un tad saproti, ka neesi viens. Ir vēl Tas, kas(kurš?) tevi ir radījis un radījis ar nolūku. Un ir labi to savu radītāju sajust :) |
|