Reiz mežā zvēri nolēma iedzert. Sameta naudu, izmeta uz pirkstiem, kuram jāiet uz veikalu pakaļ dzeramajam. Sanāca iet bruņurupucim.
Bruņurupucis paņēma naudu un aizgāja. Bija projām stundu. Divas stundas. Trīs stundas... Zvēri jau kļuva nemierīgi, viens otrs jau sāka uztraukties un izteikt pieņēmumus, vai tik ar bruņurupuci nav kas slikts atgadījies, vai arī gluži otrādi - tas dzeramos nopircis, bet visu pats izdzēris un tagad varbūt guļ kaut kur nemaņā...
Kādu brīdi tā sprieda, līdz no mājas ārpuses atskanēja bruņurupuča aizvainotā balss:
- Ja jūs tik nesmuki runāsiet, es vispār nekur neiešu!

Nezkāpēc man šis bruņurupucis atgādina mūsu valdības. Ne sūda nedara iedzīvotāju labumam, tik apvainojas, ja uz to norāda. Gadu gadiem (domāju, ka vairāk kā 10 gadus noteikti) tiek runāts par valsts nozīmes informācijas sistēmu sasaistīšanu savā starpā, lai vienkāršajam cilvēkam nav ar papīra izziņām no vienām iestādēm jādodas uz citām un bieži vien jāstāv garās rindās, turklāt darba laikā. Skuju! Nekas pa lielam nav mainījies. Vietas, kur iztiek bez daudziem papīriem, joprojām ir rets izņēmums. Šorīt kādā tehniskā vēstkopā izlasīju pirms trim gadiem rakstītu vēstuli, kurā cilvēks norāda uz redzamu aplamību, ka pensijas pārrēķinu VSAA var iztaisīt tikai uz personīgi atnesta un parakstīta iesnieguma pamata, bet priekš tā ir jāizstāv/jāizsēž 3-4 stundu gara rinda. Pagājuši ir trīs gadi, bet nekas nav mainījies, ir tas pats iesniegums un tā pati rinda. Iespējas iesniegumu atsūtīt elektroniski nav joprojām. Vienlaikus daļa valsts pārvaldē strādājošo ir pamatīgi pārslogoti, īpaši pēc pēdējām, tīri aritmētiskajām samazināšanām.
Tāpēc arī neizbrīna VK atradumi: http://klab.lv/users/petrovichs/1279525.html

Ciklons piektdien var atnest pat 20 centimetru sniega; putenis vietām pāraugs sniega vētrā.