Date:	2004-07-18 23:17
Subject:	Stāsta turpinājums. Par zaķiem ;-)
Security:	Public
Mood:	Dikti labs, tik biku miegains
Music:	The Hobos

Tā nu tas vakars ritēja uz priekšu, ka Ūdrītis un citi hobosi spēlēja, apkārt lūkojās nogribējušies zaķi, klīda mednieki, kas mēģināja zaķus samedīt, liels bars dejoja, milzums cilvēku, tai skaitā arī es, malkoja stiprākus un vājākus dzērienus. Vienā brīdī draugs vairs neizturēja un aizgāja uzlūgt vienu no diviem blondajiem zaķiem. Manā izpratnē - neinteresantāko ;-)) Pēc dažām dejām abi atgriezās, un es tiku ar zaķi iepazīstināts. OK, viens vairāk vai mazāk, te nav liela starpība, leģenda vienmēr ir gatavībā ;-) Zaķis izrādās neganti pļāpīgs, vārās bez apstājas, stāsta par visām savām iepriekšējām darba vietām, stāsta par otru zaķi, kurš stāv kur stāvējis, stāsta par savu dzīvi, un laiku pa laikam uzdod uzvedinošus jautājumus par vecumu, par ģimenes stāvokli, par horoskopa zīmi, par darbu, nu vienvārdsakot - zondē ;-))) Mēs ar draugu ar nopietnām sejām atbildam pilnīgas blēņas, viņš šoreiz ir pasniedzējs universitātē, bet es - vienkāršs datorremontētājs ;-))) Vārdu sakot, dzenam savu sociālo statusu uz leju, cik vien iespējams ;-)) Bet nu tas zaķis ir neatlaidīgs, un laiku pa laikam it kā nejauši parādās kontroljautājumi, bet vai nu mums, veciem bukiem, par tiem samulst vai putroties, laikam pat Štirlics pie savas leģendas nebija turējies tik cieši ;-)))
Pamazām jau hobosi sāk beigt savu uzstāšanos, daļa tautas arī dodas projām, man arī vairs nekādas lielas intereses nau un arī miegs pamazām sāk nākt virsū, kad drauga zaķis izdomā atvilkt savu draudzeni, iepazīstināt to pirmkārt ar mani, un tad mēs atrodam brīvu galdiņu. Bet miegs nāk arvien stiprāk. Gribas doties jau mājās, bet tieku atrunāts, lai kādu brīdi vēl pakavējos. Tad zaķis, lai piesaistītu un noturētu uzmanību, velk ārā bildes - savas un draudzenes. Par zināmu neapmierinātību draudzenei tiek izrādīta vesela neliela kolekcija ar bildēm, kuras zaķaprāt ir ar erotisku piesitienu, bet kopumā tās ir vienkāršas amatierbildītes bez kā ekstrēma, tikai tādās pozās, kas zaķaprāt ir erotiskas ;-) Uz bildēšanos abi zaķi nav skubināmi, abi draudzīgi sasēžas kopā, inscinē atkal erotiskas un valdzinošas sejas izteiksmes, vārdu sakot, taisa brīvu un atraisītu meiteņu tēlu ;-)
Tad nāk jau pulkstens tuvu trijiem, es pieklājīgi atvados, jo nākošā rītā ir ceļš priekšā, un dodos uz mājām gulēt. No rīta sazvanos ar draugu, tas esot vārdu plūdus klausījies vēl kādu stundu, un abi zaķi bija cerību pilni redzēt mūs vēl.
Vot tāds i stāsts, vienkārši kā hronika, bez kādas morāles šoreiz ;-)