|
[Mar. 12th, 2005|08:19 pm] |
|
|
|
Comments: |
Es Tev jau kādu laiku gribu teikt, starp citu, ka man sāk krist uz nerviem Tavi pousti. Pašiem poustiem un tekstiem nav ne mazākās vainas. Arī tas, ka raksti faktiski tikai par mīlestību ir īstenībā nereāli liels respekt. Apmēram 80% no cilvēces par to atklāti nav spējīgi runāt. Enīvei, kāpēc man sāk krist uz nerviem. Man viņus lasot rodas sajūta, ka Tu raksti izejot no bailēm. To ir grūti izskaidrot, bet tāds ir tās asociācijas, kas man rodas, viņus lasot.
Bet tas nav uzbrauciens vai kritika un neuztver to tā.
es kārtējo reizi pārliecinos cik tu esi jūtīgs pret jebkādām noskaņas un read between the lines maiņām. :) ir jau pareizi kā tu saki, ir. tikai izrakstoties gan mazāk bail napaliek.
nu jā, tas gan primāri bija genius bet uz Tevi arī nedaudz. es tikai par Tevi smalkjūtīgi paklusēju ;)
cilvēkiem dzīvē ir visādi periodi :) imo, tos vajag vienkārši pašam izdzīvot, lai saprot visus kas? kā? un kāpēc?. cheer-upošana no malas reti kad palīdz.
nu nez. nedomāju pat, ka ir starpība, vai izdzīvo vai nē. katra situācija ir savādāka. un par cheer-upošanu. nu, reti, jā. bet var palīdzēt. :) | |