pagriez galvu nedaudz uz vienu vai otru pusi. redzēsi arī mani ar airējam.

(Reply to this) (Thread)

ō tiešām !

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un tomēr, piemēram, nav kārtīga sniega. saprotu to tu arī gribi. bet tas jau salīdzinoši sīkums ar tām "lielajām vēlmēm", ko.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kārtīgas lielas kupenas nav, BET es šovakar staigājot, nositot laiku pamanīju cik skaisti spīguļo ledus kristāliņi. tagad ir tas, ko sauc par sarmu, nu kad uzkāpj un kraukšķ. tie dzelteno laternu gaismā ir burvīgi, kā piezemēts salūts.

un jā - tas ir vispār nekas, ja skatās pēc tā ko visvairāk gribas. bet ja ņem kopējā plānā - tad nu jau ir vienalga par ko gausties, viss viens.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu jau dažreiz kaitina, ka Visvienis pārāk bieži mēģina uzsākt ar mani dialogu, kurā es stulbi ielaižos. dažreiz ir viegli tikt vaļā, dažreiz viņš paņem pie krāgas un tad runā monotonā balsī. un tomēr bez viņa arī nevar. palīdz šo to izkristalizēt. nu, kaut vai to pašu piezemēto kristālsalūtu, kas kraukšķēja tev zem kājām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:) ai cik vienkārši. lietas vajag sadalīt elementārdaļiņās, visi jau nevar dzīvi rīt lieliem kumosiem. no tā rodas slimības.

tad jau visvienis man lika ierakstīt poustu un viņš arī droši vien tas kurš mudināja tevi atbildēt.

un šobrīd mans pozitīvais visvienis ir grebenšķikovs ar savu luna uspokoj meņa. zini tādu dziesmu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

elementāri! :) nu, ar tiem lielajiem kumosiem pastāv arī iespēja aizrīties (man gandrīz iznāca). nu jā, tas arī ir tas pats, par ko tu runā.

tavējais visvienis lika atvērt aci manējam:"eu, rekur paziņa!" :)

grebeņščikovs, jā. samēra sen pazīstams ir, pateicoties kādam cilvēkam, kurš vairs nav un reizē ir. vispār jau dziesmu par mēnesi klausījos tieši tad, kad kļuva visskumjāk. palīdzēja. tā kā pozītivi ir.

Луна, успокой меня.
Луна успокой меня - мне нужен твой свет.
Напои меня чем хочешь, но напои.
Я забытый связной в доме чужой любви.
Я потерял связь с миром, которого нет.

На Севере дождь, на Юге - белым бело.
Подо мной нет дня, наверху надо мной стекло;
Я иду по льду последней реки,
Оба берега одинаково далеки
Я не помню, как петь; у меня не осталось слов.

Луна, я знаю тебя; я знаю твои корабли.
С тобой легко, с тобой не нужно касаться земли:
Все, что я знал; все, чего я хотел -
Растоптанный кокон, когда мотылек взлетел.
Те, кто знают, о чем я - те навсегда одни."

vēl ļoti skaista dziesma ir par manu skudru. tāda tev ir?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
kas par skudru?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(Reply to this) (Parent)

tā dziesma skumja, bet kaut kā tieši tā skumja kā vajag. jocīgi. it kā.

(Reply to this) (Parent)