|
[Dec. 13th, 2004|12:09 am] |
[ | music |
| | Photek - Halogen | ] | es esmu pasaulei atvērta tik plaši cik vien var. katra pora uzsūc visu pozitīvo, kā puķīte tiecos pēc saules, man dod iespēju, man dod vēlvienu, man netic es apjūku un krītu. kā jēla ola, plastilīns, tikko piedzimis bērns kurš saasināti uztver visu kas notiek pirmajās dienās. asaru kanāli plaši atvērti, šķīst maitas uz visām pusēm, smaidu kožu apakšlūpā līdz asinīm bet viņas tikai aizmiglo man acis. goda vārds sāp. nekad tā nav sāpējis, neko nesaprotu. pē es:tas mans smaids ir smīns par sevi |
|
|
Comments: |
From: | elu |
Date: | December 13th, 2004 - 12:22 am |
---|
| | | (Link) |
|
aha aha un pēcāk bērns izaug par nihilistisku negatīvisma vairotāju nevajag padoties cikls
jautājums viens: kurā brīdī viņš atklāj ka ir pēdējais laiks savākt palikušās naivuma un uzticēšanās drupačiņas un celt jaunu pasauli kas pilna atklātu jūtu nē divi īstenībā: vai tad jau nav par vēlu atbilde: nav nekad par vēlu, nihilisms=bailes | |