| |
[Dec. 3rd, 2004|12:43 am] |
| [ | music |
| | Baxter - Baxter - 04 - I can't see why | ] |
bet vai jūs zinājāt ka esmu bezcerīga? nav vērts. viss ir un notiek happily ever after
un man tiek dotas tik daudz visādas otrās iespējas un trešās un ceturtās un atļaujas laboties, temiņi vērst visu par labu. bet ko es daru es vienkārši IEmīlos un laižu visu garām. apstājies-un-pabeidz-iesākto!
fiksi sarauj un piebeidz to! man riebjas būt man jo es neesmu labs cilvēks. es saku - jā jā es jau esmu samazinājusi cigarešu daudzumu līdz 1 cigaretei 2 dienās. kāda mele. 10 dienā ir minimums ko izrauju. un es nespēju atturēties. es nemāku sev atteikt NEKO. šodien es neaizgāju uz autoskolas braukšanu, bet tā vietā aizgāju uz kino un pārējo naudu notriecu tabakā un dzērienos. es nevaru sev atteikt iet gulēt ja vajag vēl pamācīties. es varu sevi pierunāt uz bastošanu un stulbu lietu darīšanu ar argumentu ka dzīve ir jābauda nevis jāvelk. pēdējā laikā bieži atceros sliktās un riebīgās lietas ko savā dzīvē esmu darījusi, teikusi vai man kāds ir teicis. jūtos mūžsena, nogurusi no visa, putekļaina.
man ļoti ļoti vajag kādu pārmaiņu. fak tik ļoti kā vēl nekad dzīvē. gribu kļūt labāka. |
|
|
| |
[Dec. 3rd, 2004|02:40 am] |
un daudz skaisto atmiņu vienās jaukā smadzenītēs.
es sēdēju savā telpā uz sava podestiņa 3/4 pagriezienā ar muguru pret durvīm un lasīju bioloģijas grāmatu koši zaļajos vākos, gaidīju studentus.
manas dzeltenrozā puķainās vasaras kleitiņas rāvējslēdzis bija līdz lāpstiņām vaļā. zodu es biju atbalstījusi pret celi, mati vaļīgā bizītē.
garām pa koridori ik pa brīdim aizgāja cilvēki. tieši tāpēc es biju apsēdusies ar muguru, jo viņi visi kā viens vienmēr ieskatījās telpā un vēlējās painteresēties vai kāds strādā vai arī kurās dienās ir nodarbības. man tas bij drusciņ apnicis.
tad gāja pa koridoru viens students, apstājās durvīs. tad gāja garām otrs, gandrīz jau pagāja garām, ja vien pirmais nebūtu viņu apstādinājis:
- eu panāc paskaties, no šejienes.
- nu?
[es pagriežu galvu uz durvju pusi, vēlēdamās ieraudzīt aizkavēšanās cēloni]
- atpakaļ galvu, tā kā bija!
[nedroši pagriežos atpakaļ kā sēdēju]
- skaista glezna iznāktu, vai ne?
- jā, laba.
viņi jau aizejot sāk pļāpāt par savām lietām.
es palieku ar vieglu smaidu. laba glezna, tā ja. |
|
|