Es nevaru teikt, ka es tam stāvu pāri, bet drīzāk ka es stāvu tālu prom. Prom kaut kur, nezinu kur. Es it kā runājos, smejos ar klasesbiedriem, taču iekšēji sajūtas ir pavisam savādākas ...
Kas par astotnieku? Nepamanīju, negribēju pamanīt. Pārāk daudz neiedziļinājos cilvēkos, tomēr secināju, ka viss palicis tas pats, tikai man liekas, ka laiks skrien daudz par ātru ...

Svešs? laikam tā arī būs ... vakar viss likās vairāk vai mazāk svinīgi, bet stulbi. šodien neaprakstāmi stulbi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mūsu klases lieliskais astotnieks: ivars, deniss, age, anna, diaana, ilzha, daciite, tjoma.
sasodīti stulbi. nu tā kaut kā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

viņi ir tikai stulbuma kalngals, kas pirmais iekrīt acīs ...

(Reply to this) (Parent)