Pērkons - 17. Novembris 2016

Ziniet, kas ir ņirdzīgi?

Tas, ka, nēsājot Šlumpengufu, es šūpoju torsu (pamanījāt, cik kruti skan? Torsu!) un ar gurniem apļoju (jā – nenormāli seksīgi, tāpēc rakstu pēc 24:00), lai Žikivatõru iemidzinātu.

Lūk, tad rēcīgākais moments ir tajā, ka tas ir iesēdies motõrikā, un nupat es šūpojos arī tad, kad stāvu jebkādā rindā (veikalā vai ēdnīcā – vienalga).

– Ок. Тогда, я твоему отцу скину смс.
– Он не мой папа!
– А кто?
– Водитель!

Mkeyyy...

Vēl, nedaudz par Šlumpengufu.

Pirms dzimšanas, vienā no fočenēm, viņš vienu roku turēja dūrē saņemtu, ar otru rādīja trīs pirkstus.
Lēdija minēja, ka viņš rāda, ka dzims 3. datumā.

Es noklusēju to, ko padomāju.

Miniet nu, kurā datumā viņš piedzima, un ko nozīmē šis žests.