Pērkons - 2. Septembris 2009

Sveicināts, dārgo dakter!
Mans vārds ir Pērkons. Esmu 27 gadus vec! Zināt, mani nomoka dīvaina seksuāla problēma un es gribu Jums pastāstīt par to. Tātad klausieties.
Reiz pulkstens 00:00, es izgāju no mājām pastaigāties. No tumšām šķērsielām pūta spēcīgs vējš un pēkšņi es redzēju viņu, viņu sauca Jānis - viņš bija vienkārši pretīgs! - kam?! - es spalgā balsī iekaucos, un pazaudēju gredzenu.
Atguvos es lielā gultā, kājās mani bija kurpes. Uz rakstāmgalda dega svece, bet aiz loga dega skola, ko aizdedzinājuši nolādētie arhitekti un mana sirds sašķīst. Tālāk viss notika ātri - viņš iznāca no vannas istabas, lēnām novilka savu jaku un atkailināja savas spalvainās krūtis.
- Ak tu mana mazā Mārdža, - sacīja viņš un pienāca tuvāk. Man kļuva lieliski. Pēdējā momentā es paspēju paskatīties viņa acīs, tās bija tādā pašā krāsā kā atslēgas un atkal pazaudēju gredzenu.
Klusums. Pēkšņi pa miegam dzirdu gārdzošu balsi: - Šonakt mēs TO darīsim 27 reizes! Es nezināju ko man atbildēt, bet saņēmu visu savu Fredis drosmi un atbildēju: pieasināt!
Tālāk viņš sāka skūpstīt man vēderu ar savām fifīgām lūpām, un laidās arvien zemāk un zemāk... O nē! Viņš nonāca līdz TAI vietai... Viņa rokā iemirdzējās kauss, kādēļ?! Par ko!!!
Var būt šis kāds jauns traģisma paveids, tomēr laika prātot bija maz. Es izlēcu no gultas un ieraudzīju fotogrāfiju: uz tās viņš kails ar kailu veci. Bet tas vecis izrādās bija Sebris. Un pie tam vēl viņš ir viņa Andris!!! Izvirtulis! - es nodomāju, lēkdama no 7tā stāva loga...
Īsti nezinu, tas notika patiesībā vai bija tikai sapnis - bet man patika! Vai tas ir normāli, dakter?
Ar cieņu psihiatram,! (Pērkons).

Paldies fjokla

Daudze pats nemāk siet šlipsi, izskatās, ka sējusi sieva, lai būtu garāks - garāka kaklasaite.

Un vispār. Daudze man derdzās. Lūk tā!

Cik lieliski. Neviens, pēc veiktajām aptaujām, mani ne grib, ne negrigb satikt dzīvē.

Saprotams: satiksi tuvāk - pasūtīsi tālāk.