Pērkons - 27. Marts 2009

Šorīt, pirmo reizi kopš pērnās vasaras, izgāju uz ielas ar basu galvu. Pēc pirmajiem spertajiem soļiem sāku prātot — vai tiešām galva ir basa? Tomēr skan kaut kā muļķīgi. Kājas var būt basas, bet galva? To, ka man ir plika galva arī negribētos teikt, jo, manuprāt, pakaļa ir plika, bet galvu salīdzināt ar pakaļu es pavisam noteikti nevēlos. Vai man būtu kaila galva? Nē, es tā nedomāju, jo kailas mēdz būt sievietes, veči ir pliki. Negribētos savu neapģērbto vai, tomēr, neapauto galvu uzskatīt par kaut ko tik skaistu kā kailu sievieti. Īsāk sakot — es šodien no mājām izgaju bez cepures.

Jā, un vēl pagalmā Jaguar braucamrīks atstāts uz pusķieģeļiem. Stulbi kaut kā. Tu, cilvēks, izej no mājām ar domu lepni stūrēt savu S-Type uz darbu, bet tāds čušš vien sanāk, un vienīgais ko tu dari, ir – lūdz dievu, lai tie akmentiņi iztur vēl kādu brīdi.

Tā statiskā elektrība ir sātaniska štelle.

Ja vien jūs zinātu ar cik ļoti lielu iekšējo nepatiku un uzmanību es skaru metāla priekšmetus (durvju kliņķus u.c.), pat klaviatūru darbā, lai gan viņa ir no plastmasas. Manī ir iedzīts pamatīgi šausminošs instinkts.

Poll #15972
Open to: All, results viewable to: All

Tas, protams, neietekmēs manu attieksmi, bet — man ir

Redzot to, kā mazi puiki un meiteņi meņģējas, man pāriet jebkāda vēlme radīt pēcnācējus.

Viņš viss tāds "asprātīgs" un pubertitātes nomocīts donžuans, viņa tāda baigā dāma un koķete. Nāc un ņem, man jau piecpadsmit un esmu uzņemta «ASK Rīga» karsējmeiteņu sastāvā.