Pērkons - 26. Marts 2009

Šorīt pamanīju, ka pieturā kāds vīrelis gaidot transportu ~10 minūtes staigāja turpu šurpu, turpu šurpu. Un tas viss tikai tāpēc, lai nobrauktu vienu, ne divas, ne trīs, bet tieši vienu pieturu.

Un biļeti viņš nepirka, un kartiņas arī ganjau nebija. Toties bija lielas saulesbrilles un melns mētelis no drēbes.

Kantorī divi skuķi apspriež kāzu ceremoniju, kleitas, ziedus, somiņas, mašīnas, kurpītes, šampanieša glāzītes, lellītes, liecinieces u.t.t..

Iešu uzpīpēt, kamēr nav sākušas mesties pumpas.

Nekad neesmu izcēlies ar labām latviešu valodas zināšanām, un, protams, par to kaunos.

Tā, piemēram, līdz šim mirklim esmu uzskatījis, ka ir tāda uzparikte kā futlāris — от слова "футляр". Tomēr akadēmiskā terminu datubāze saka, ka ir jāsaka futrālis (vārds, kas man nekad nav paticis un mūžīgi šķitis nepareizs).

Vēl mani mulsina filozofija, jo šķiet, ka būtu jābūt filosofija.

Ja man kāds jautātu, kura no pašmāju aktrisēm man vizuāli tīk vislabāk, tad viennozīmīgi atbildētu – Kristīne Nevarauska.

Ak, tā. Tikko dzirdēju, ka Žurka Kornēlija esot humors. Labs humors!

Lai gan, protams. Nacionālais teātris izsenis ir slavens ar savu humora avangardu.